Iespējams katrs vismaz reizi dzīvē ir izjutis šalkoņu, svilpšanu vai pīkstoņu ausī. Šādi trokšņi ausī ir pilnīgi normāli. Parasti tie pazūd pēc dažām sekundēm vai minūtēm. Dažreiz tie var ilgt stundas un pat dienas.
Ar tinnitus speciālisti apzīmē troksni ausī. Raksturīgs, ka šiem trokšņiem nav ārēju trokšņu avotu un to uztver tikai pats cilvēks, tātad tas ir subjektīvs simptoms.
Nopietnākos gadījumos tinnitus fenomenam var pievienoties dzīves kvalitāti ietekmējoši simptomi, piemēram, darbaspēju samazināšanās, aizkaitināmība, miega un koncentrēšanās grūtības, depresija (komplekss tinnitus).
Hronisks komplekss tinnitus ir smagākā tinnitus forma.
Ārstam ir ļoti svarīgi pacienta izteikumi, sūdzības – kaut arī tas ir subjektīvs rādītājs, tomēr tā ļoti svarīga informācija slimības smaguma noteikšanai. Turklāt ir vajadzīgi arī objektīvi kritēriji, balstoties uz tiem, varētu izvērtēt tinnitus problemātiku. Šādu novērtējumu ārsts var iegūt, izmantojot tinnitus testu (pēc Goebela un Hillera), kas palīdz individuāli diferencēt traucējumu smaguma pakāpi un iedala to 4 pakāpēs.
I pakāpe – tinnitus ir labi kompensēts, neietekmē dzīves kvalitāti.
II pakāpes – tinnitus pārsvarā parādās klusumā un darbojas traucējoši pie stresa un slodzes.
III pakāpe – tinnitus ilgstoši nelabvēlīgi ietekmē kā privāto, tā darba sfēru. Rodas traucējumi emocionālā, kognitīvā un fiziskā jomā.
IV pakāpe – tinnitus izraisa pilnīgu dekompensāciju privātā sfērā un darba nespēju.
Informācija sagatavota pēc Vācijas Tinnitus līgas materiāliem
– Pēc ilguma:
Tas ir viens no biežākiem tinnitus cēloņiem (līdz 30%), kura gadījumā ilgstoša trokšņa vai pēkšņa trokšņa rezultātā tiek bojātas matiņšūnas iekšējā ausī.
Te pieskaitāms pēkšņs ilgstošs troksnis, kā arī ilgstoša skaļas mūzikas klausīšanās, īpaši ar Mp3 u.c. pleijeriem, un bieža diskotēku vai rokkoncertu apmeklēšana.
Trokšņa traumas gadījumā pie tūlītējas akūtas ārstēšanas gandrīz vienmēr ir iespējama izveseļošanās.
Gadu desmitiem ārstiem vienīgais izskaidrojums troksnim ausī bija iekšējās auss apasiņošanas traucējumi.
Bet praktiski apasiņošanas traucējumi kā dzirdes pasliktināšanās un trokšņa cēlonis ir rets.
Asinsriti veicinoši medikamenti un infūzijas ir neefektīvas un pārsvarā vairs netiek ieteiktas.
Ar dzirdes pasliktināšanos saprot pēkšņu dzirdes zudumu, parasti vienā ausī.
Biežāk to pavada troksnis ausī nekā reibonis.
Pamatojoties uz daudziem pētījumiem, tiek pieņemts, ka vairumā gadījumu pēkšņais dzirdes zudums pāriet pats no sevis (spontāna izārstēšanās).
Tomēr bieži saglabājas troksnis ausī un/vai dzirdes pasliktinājums.
Izmaiņas un funkcionālas blokādes kakla skriemeļos var izraisīt troksni ausīs vai to pastiprināt.
To var piedzīvot arī kā galvas un kakla skriemeļu traumas sekas.
Žokļa mežģījums, bojājums, zobu ekstrakcija, zobu plombēšana, zobu griešana (bruksisms) utt. arī var būt tinnitus iemesli.
Presbyacusis ir pazemināta dzirdes spēja no agrīna vecuma un parasti ir saistīts ar augsto toņu vājdzirdību.
Bet nav teikts, ka šī vājdzirdība vienmēr noved pie tinnitus.
Tas ir labdabīgs dzirdes nerva audzējs, kas nospiež nerva šķiedras un var izraisīt dzirdes pasliktināšanos, troksni ausīs vai reiboni.
Dzirdes nerva neirinomu var diagnosticēt ar kompjūtertomogrāfijas (CT) vai magnētiskās rezonanses izmeklējumu (MRI) palīdzību. Par laimi, to sastop ļoti reti (līdz 4 %). Bet tas tomēr ir jāoperē vai jāizmanto staru terapija.
Ar Meniere slimību saprot lēkmjveidīgu reiboni, kas saistīts ar dzirdes zudumu un troksni ausī.
Lēkmes var būt retas vai biežas. Parasti slimība skar vienu ausi. Slimība noris ar paasinājumiem. Ja paasinājumi ir bieži, tad pacientam parasti attīstās izteikts dzirdes zudums un zemas frekvences tinnitus.
Paralēli šiem galvenajiem cēloņiem pastāv daudzi iespējami tinnitus iemesli.
Šeit būs īss pārskats, lai Jūs varat to pārrunāt ar savu ārstu.
Akūta tinnitus gadījumā pirmajā vietā ir diagnostika un izskaidrojoša saruna, lai izvairītos no sarežģījumiem.
Bailes no nopietniem cēloņiem un sekām. Pacientiem, kuri netiek pietiekami aprūpēti vai jūtas vientuļi, nedrošība un bailes bieži veicina simptomu pasliktināšanos.
Zinātnieki ir attīstījuši vairākas teorijas par to, kā un kāpēc rodas tinnitus. Lai Jūs labāk izprastu kopsakarības, vispirms Jums būtu jāzina, kāds ir dzirdes uztveres process.
Kad mēs dzirdam troksni ausīs kā “signālus no nekurienes” un nevaram tos saistīt ar ārēju saprotamu skaņas avotu, līdz ar to nevaram to atšifrēt, tad mūsu zemapziņa signalizē par “draudošām briesmām”, un mēs to uztveram kā brīdinājumu, trauksmes signālu. Mēs reflektori uz to reaģējam ar paniku, bēgšanas reakciju vai sastingumu. Mēs jūtamies bezpalīdzīgi un sindroma varā.
Atsevišķos gadījumos: